PenTest/nmap
1
0
Fork 0
mirror of https://github.com/nmap/nmap.git synced 2025-12-16 04:39:03 +00:00
Code Issues Projects Releases Wiki Activity

get rid of silly top-level trunk dir

Browse Source
This commit is contained in:
fyodor
2005-04-11 22:34:19 +00:00
commit 26ce3d66f4
346 changed files with 245872 additions and 0 deletions
Download Patch File Download Diff File Expand all files Collapse all files

604
docs/nmap_manpage-lv.html Normal file
View File

@@ -0,0 +1,604 @@
<HTML>
<HEAD>
<TITLE>Nmap network security scanner man page (Latvian translation)</TITLE>
</HEAD>
<BODY>
<H1>Nmap network security scanner man page (Latvian translation)</H1>
<HR>
<PRE>
<!-- Manpage converted by man2html 3.0.1 -->
<B>NMAP(1)</B> <B>NMAP(1)</B>
</PRE>
<H2>VDS</H2><PRE>
nmap - Network exploration tool and security scanner
</PRE>
<H2>NOSAUKUMS</H2><PRE>
<B>nmap</B> [skannas metode(s)] [opcijas] &lt;host vai ts#1...[#N]&gt;
</PRE>
<H2>APRAKSTS</H2><PRE>
<I>Ar</I> <I>Nmap</I> <I>var</I> <I>skanneierobeaudzumu</I> <I>un</I> <I>lielumu</I> <I>tus,</I> <I>noteikt</I> <I>to</I> <I>dros</I> <I>pak,</I>
<I>apzinatvos</I> <I>portus,</I> <I>krtbilstoervisu</I> <I>esam.</I> <I>uzdevuma</I> <I>eno</I> <I>i</I> <I>Nmap</I> <I>izmanto</I>
<I>daudz</I> <I>da</I> <I>skannas</I> <I>metodes,</I> <I>kiemm</I> <I>UDP,</I> <I>TCP</I> <I>connect(),</I> <I>TCP</I> <I>SYN,</I> <I>FTP</I> <I>proxy</I>
<I>(skanna</I> <I>caur</I> <I>ftp),</I> <I>Reverse-ident,</I> <I>ICMP</I> <I>(ping)</I> <I>FIN,</I> <I>ACK,</I> <I>Xmas</I> <I>tree,</I> <I>SYN,</I>
<I>NULL</I> <I>metodes.</I> <I>Tuv</I> <I>tapskats</I> <I>nodaSkannas</I> <I>opcijas</I> <I>.</I> <I>Nmap</I> <I>satur</I> <I>daudz</I> <I>da</I>
<I>papildus</I> <I>iesps,</I> <I>konkrk:</I> <I>datora</I> <I>operjsists</I> <I>noteik</I> <I>(tk</I> <I>tekstS)</I> <I>izmantojot</I>
<I>TCP/IP</I> <I>steka</I> <I>sniegto</I> <I>informju,</I> <I>neredzamo</I> <I>skannu,</I> <I>dinamiski</I> <I>ers</I> <I>aiztures</I>
<I>un</I> <I>atkota</I> <I>pakeaidna,</I> <I>paral</I> <I>skanna,</I> <I>neakt</I> <I>host‘a</I> <I>noteik</I> <I>izmantojot</I> <I>paral</I>
<I>ping</I> <I>pieprasmu,</I> <I>skanna</I> <I>no</I> <I>neeksist</I> <I>hostiem,</I> <I>noteikt</I> <I>pakeiltru</I> <I>esam,</I> <I>tie</I>
<I>neizmantojot</I> <I>portmapper)</I> <I>RPC</I> <I>skanna,</I> <I>skanna</I> <I>izmantojot</I> <I>IP-fragmentju.</I>
<I>Kaut</I> <I>armap</I> <I>ir</I> <I>maksim</I> <I>optimiz</I> <I>priekrastiem</I> <I>lietotem,</I> <I>daudzas</I> <I>tesps</I> <I>ir</I> <I>at</I>
<I>tas</I> <I>tikai</I> <I>root</I> <I>lietotm.</I> <I>Ieteicam</I> <I>Nmap</I> <I>laist</I> <I>ar</I> <I>root</I> <I>tiesm.</I>
Nmap rezult tiek izvad knteresortu saraksts uz skan kompj, protokola
tips, servisa nosaukums. Portiem klir apzjumi "atvs" (open), "filtr "
(filtered), "nefiltr" (unfiltered). "atvs" noz, ka portam var pieslies,
"filtr" - ugunsm(firewall) pakeiltrs , vai k cits apst is ne j Nmap
noteikt, vai ports ir atvs vai n"nefiltr" - ports ir aizvs, lai gan
nekas netrauc Nmap to skan
Atkar no dotajkomand Nmap spnoteikt s skanmost‘a s: lietot OS, TCP ISN
er nas metodi, lietot vu (username) kam "pieder" noteikts serviss, DNS
nosaukumu u.t.t.
</PRE>
<H2>OPCIJAS</H2><PRE>
Vairumu opciju ir iespms kombinsavtarpienas opcijas paredzs priekan nas
meto s, citas savuk atbild par daapildus iesp izmanto, vai artbild par
da skannas parametriem. Palaiogrammu Nmap ar opciju ’-h’ vienmir iespms
iegformju par vistiespm.
<B>SKANANAS</B> <B>VEIDI</B>
<B>-sS</B> (scan SYN) - Izmantot TCP SYN metodi. metodi sauc par
"pusatverto" skannu, jo piln savienojums ar att n datora portu
nenotiek. Nmap nosYN paketi, itkieprasot nodibinsavienojumu un
gaida attns sists atbildi. Atbildot sist nosaketi ar SYN|ACK mar
umu (flag), ka ir gatava nodibinsavienojumu. Kad Nmap saSYN|ACK
paketi, atpakaekavties tiek nos RST pakete liekot saprast att n
jai sisti, ka nevs nodibinvneveikto savienojumu. Ne visas sists
fiks tipa skannu. Lietotm vajadzs root tiess, lai var izveidot
SYN paketes.
Lai pain skannu, skant lielus tus, kopr opciju ’-sS’ var lietot
sanmu, kurj pieprasnorto portu visaktjsistm j kan j iapazon audz
nek zmantojot tikai ’-p’ opciju. To var izdarar sanma -PS pal.
Piemm, ja ir nepiecieba noteik, cik sists noteiktiapazonr atv 25
portu jums ieteicams lietot anmu. (piem):
nmap -n -sS -p25 -PS25 24.0.0.0/8
<B>-sT</B> (scan TCP) - izmanto TCP connect() metodi. ir visizplatkCP
portu skannas metode. Funkcija connect(), ir iekta jebkurS, t j
atjot enot savienojumus ar vienalga k attns sists portu. Ja skan
mais ports uz attns sists beejams, tad funkcija connect() norit
veiksm , pret gad morts skaitsls, vai arizsarg ar ugunsmvai ko
taml.
Lai izmantotu kannas metodi, lietotm nav vajadz s t.s. privili
ties s. du skannu i viegli konstatkanmatorpieks, jo viss tiek
akur ierakst log fail
<B>-sF</B> <B>-sX</B> <B>-sN</B>
(scan FIN, scan Xmas, scan NULL) - "neredzamFIN, Xmas Tree un
NULL skanna. metodi lieto, ja SYN skanna k iemeslu dnav iespma.
Piemm dansmiltrYN paketes, kas tiek noss uz vi izsarg jiem por-
tiem, un ts programmas kynlogger spgas fiksSYN skannas mnmu.
Dot skan nas laikotiek sekojo. FIN skannu veic ar FIN paket Xmas
Tree izmanto FIN|URG|PSH paketes, NULL skannas gad m iek nos s
nemaras paketes. Vadoties pRFC 973 rakst, skanmsists OS ir jbild
uz veida paket no sliem portiem ar RST paketi, taj a aik tv ie
porti emar o paketi ignor KienmMicrosoft Windows izstrt nernar
pieo standartu, ti skannas metode befekt skant jebkuru sist, kas
izmanto Microsoft veidotOS. Ja FIN skannas rezult, tiek izmests
atvo portu saraksts, tad attns sists OS nav Windows. Ja visas
metodes izmet pazimu, ka visi porti sli, turpretSYN skanna atkl
atvus portus, tad visticamattns sists OS ir Windows. Jebilst, ka
Windows nav vien OS, kura satur epiln. Pie tipa OS var pieskait
arisco, BSDI, IRIX, HP/UX un MVS. Visas OS neatbild nemarpaket
<B>-sP</B> scan Ping) - ping "skanna". Dair nepiecieba uzzintikai akt hostu
adreses. Nmap to spizdar nosICMP ECHO pieprasmu katrai ip adre-
sei nortajiapazonHosts, kas atbild uz ieprasmu ir akt, t.i. ir
piesls tam.
Dati (piemm microsoft.com) bloECHO pieprasmus, tmap papildus nos
CP ACK paketi uz 80 portu (noklus ). Ja hosts atbild ar RST
paketi, tad vi r akt. Treetode izmanto SYN paketi, par atbildi
gaidot RST vai SYN|ACK paketi. Lietotem, kuriem nav root privil
jas tiek izmantota connect() metode.
Lietotem ar root priviljNmap noklus lieto abas metodes - ICMP un
ACK. iestjumu var mainizmantojot opciju .B -P , kur aprakst zem
Ping skanna tiek lietota vienmun tikai akts sists tiek skans, to
skannas metodi izmatojiet tikai ta, ja v ties uzzin akt sist
daudzumu, ne veikt to portu skannu.
<B>-sU</B> (scan UDP) - skannas metode j noteikt k UDP porti (RFC 768) ir
atvi uz attns sists. Uz katru skanmsist s portu tiek nos UDP
pakete, kas nesatur datus. Ja sist atbild ar ICMP pazimu "port
unreachable" tad ports ir aizvs, pret gadmas tiek uzskat par atv
u. Dakata, ka skanUDP portus nav neks js. nadmtgnu par "slaven"
ieguvuu iekmona rpcbind OS Solaris. s d ns grie jebkura no
nedokumentjiem UDP portiem, kas ir liel par 32770.
Par nonu jdz, ka UDP skanna velkas l, jo gandrvisas OS seko RFC
1812 (sada4.3.2.8) rekomendjiegroMP "port unreachable" er nas
umu. Piem m Linux kernelis (katalogs net/ipv4/icmp.h) ierobea
tipa pazimu ernu l 80, 4 sekundar 1/4 sekundes nov, ja obe k p
niegta. OS Solaris ir vstrikt ierobe (2 zimi sekund tist skanna
kuras grie OS Solaris ir vlka.
Nmap nosaka erobe parametrus un atbilsto iem samazina er mos
piepras mus, tj atturoties no ta piemos ar nevajadzm paket kuras
ignorttn sist. Kau ierasts kompja Microsoft ignor isas rekomend
jas un neizmanto sav OS neks ierobes. Tj jrat i i noskanvisus
65535 UDP portus sisti, kas griem OS Windows.
<B>-sO</B> (scan Open protocol) - Dotetode tiek izmantota, lai noteiktu IP
protokolus, kurus uztur att n sist. Attnjai sisti tiek ss IP
paketes, kurnav nek maruma. Ttiek ss katram protokolam. Ja par
atbildi tiek sa s pazims "protocol ureachable", tad doto pro-
tokolu attn sist neuztur. Pret gadm map uzskata, ka protokols
tiek uztur.
Da (AIX, HP-UX, Digital UNIX) krgunsmvar blo zimus "protocol
ureachable", tezult visi protokoli tiks uzskat par uzturem. Par
cik aprakst metode ir l UDP skannas metodei, tad ICMP ernas
ierobe noteik paliek sp, tata IP paketes "header" sasttikai no 8
bitiem visus 256 protokolus izdodas noskanpiemtrum
<B>-sA</B> (scan ACK) - ACK skan nas metode. papildus metode j noteikt
ugunmonfigurju (rulesets). Izmantojot etodi var noteikt, vai att
n sist ir aizsarg ar ugunsmai tikai ar pakeiltru, kuroienSYN
paketes.
Skanmajai sisti tiek nos ACK pakete (ar gadma skait acknowledge-
ment number un sequence number). Ja par atbildi tiek saa RST
pakete, ports tiek uzskat par nefiltr. Ja atbilde nepien(vai ar
ienICMP "port unreachable") tad ports tiek uzskat par filtr.
J ebilst, ka Nmap ner "nefiltrs" portus, tc, ja skant attn sist
jums neatklnevienu atvu portu, tas noz ka porti skait nefiltr .
metode nekad rezults ners portus kuri skaitatvi.
<B>-sW</B> (scan Window) - Izmanto TCP Window metodi. metode linACK skan
nai, izt to, ka daar metodes pal var noteikt k tv os, t iltr
s/nefiltr s portus. To iespms izdar paudot Initial Window datus
TCP paketkurus nosttn sist par atbildi tai nosjai paketei, kuru
t epareizi apstr . Sist s kurir a: vairs AIX versijas, Amiga,
BeOS, BSDI, Cray, Tru64 UNIX, DG/UX, OpenVMS, Digital UNIX,
FreeBSD, HP-UX, OS/2, IRIX, MacOS, NetBSD, OpenBSD, OpenStep,
QNX, Rhapsody, SunOS 4.X, Ultrix, VAX un VxWorks. Tuv inform ju
var ieglt Nmap-hackers listes arhs.
<B>-sR</B> (scan RPC) - Izmantot RPC skannas metodi. metodi izmanto kopr
cit Tal noteikt, k programma apkalpo RPC portu un tversiju. Lai
to noteiktu, visi TCP/UDP porti tiek fl ar SunRPC NULL piepras
miem ptam nosakot programmu kas apkalpo RPC portu(s). Izmantojot
etodi j egli ieg t panformju kalaimandu ’rpcinfo -p’, ar gadmja
attns sists portmapper ir aizsarg ar ugunsmai TCP_wrapper.
<B>-sL</B> (scan List) - Ieganmo adrearakstu. opcija j jums apl adre arak-
stu, kuras TIKS skans ar Nmap pal. Noklus tiek noteikti to DNS
nosaukumi. iesp var aizliegt izmantojot -n opciju.
<B>-b</B> <B>&lt;ftp</B> <B>relay</B> <B>host&gt;</B>
(bounce scan) - Izmantot "ftp bounce attack" uzbrukumu.
interesant TP protokola iesp tuv aprakst RFC 959. No hosta
source.com var nodibinsavienpjumu ar target.com ftp serveri un
nos failus, kas tur atrodas uz vienalga k adresi. s uzbrukums
tika atkl 1985 gadkad tika uzrakst augis RFC. Nmap izmanto u lai
skan portus no "uzticamftp servera.
Iesp ms piesl ies ftp serverim, kuru apsarggunsmun noskanpjos
aizsargs portus. Ja ftp serveris atj lasun rakstdatus k katalog
piem m /incoming), jrat nosjebks datus uz ortu. Opcija ’-b’, nor
ftp servera adresi, kurek izmantots kuzticamais" serveris. URL
form: <I>login:parole@serveris:ports</I> Adrese nepiecie oblig, pjo var
neievad
<B>PAPILDUS</B> <B>IESPAS</B>
s opcijas nav nepiecie lietot oblig, tadatvar bezgan noders.
<B>-P0</B> (Ping 0) - Nepingot attn sist pirms skannas. opcija atj skantus
kuri neat j ICMP ECHO pieprasmus, vai atbildes uz tiem. piemm
microsoft.com. Var izmantot .B -P0 vai <B>-PT80</B> kad skant t tiklu.
<B>-PT</B> (Ping TCP) - Izmantot TCP "ping". ICMP ECHO vietmap nosCP ACK
paketi skanmajai sisti un gaida tatbildi. Ja sist ir "akt " t
tbild ar RST paketi. Lietot , kuriem nav root priviljas tiek
izmantota connect() funkcija. opcija jums j noteikt attns sists
st kli pat t gadm ja ICMP pieprasmu tiek aizliegti ar ugunsmal.
Lai nortu kuram attns sists portam spieprasmu izmantojiet opciju
’-PT &lt;porta_nummurs&gt;’. Noklus pieprasms tiek s uz 80 portu, jo
tas praktiski nekad netiek filtr.
<B>-PS</B> (Ping SYN) - opcija, kas aran tiek izmantota ping pieprasnai. n
ad m CK paketes vietiek s SYN pakete. Akts sists atbild ar RST
paketi (retar SYN|ACK).
<B>-PI</B> (Ping ICMP) - opcija ping pieprasnai izmanto norm ping paketi
(ICMP ECHO). Opcija tiek izmantota, lai mekl akts sists, kr
epareizi konfigurs sists, kuras atj veikt DoS uzbrukumus citsist
m (piemm Smurf).
<B>-PP</B> Izmanto ICMP timestamp pieprasma paketi, lai atrastu akts hos-
tus.
<B>-PM</B> Lidz kPI un -PP, vien at ir netmask pieprasms.
<B>-PB</B> (Ping Both) - Vienlaic izmantot ACK un ICMP pieprasmu.
<B>-O</B> (Operating system detection) - opcija j noteikt attns sists OS
izmantojot t.s. TCP/IP steka "pirkstu nospiedumus". Citiem viem
skaidrojot, Nmap nosieprasmus uz attn sist un sat atbildi salina
to ar savu datub, kura glabs failmap-os-fingerprinting. Ja Nmap
nespnoteikt attns sists OS jums tiek pied ts nos rezult s Nmap
autoram, ja j n attns sists OS un esat piecin, ka Nmap nesp to
atpaz
<B>-I</B> (Ident scan) - Izmanto reverse-ident skan nu. Ident protokols
(RFC 1413) atj uzzintietot vu (username), kuram pieder process,
kurmanto TCP, pat t gadma process nenodibina savienojumu. Piem m
var piesl ies http portam un izmantojot ident uzzinvai serveris
griem root lietot. Tas ir iespms tikai nodibinot "piln " TCP
savienojumu ar skanmsists portu (t.i. nepiecie izmantot arpciju
’-sT’). Nmap pieprasa ident‘am informju par katru atv o portu.
Protams etode nestrs ja skanmist neuztur ident.
<B>-f</B> (use fragmentation) - pcija izmantojama kopr SYN, FIN, Xmas vai
NULL skannas metodun nor uz vajadz izmantot IP fragment ju ar
mazizm fragmentiem. Skan nas laikCP header tiek sadal pa vairm
paket tj apgrt pakeiltriem, IDS, un tamlm aizsardzs metodnoteikt
ko tu v es dar Lietojiet pciju piesardz. Daogrammas uzkarcenes
sav kopik ss fragmentus.
<B>-v</B> (verbose output) - opciju ir ieteicams lietot, jo t niedz vair
inform ju par to kas paz notiek. Nmap atskaitdetalizk par to ko
viaz dara. Priekel efekta ieteicams to lietot divreiz. Kopr ’-d’
opciju var iegsdetalizko informju.
<B>-h</B> (show help) - izmet Nmap help‘u.
<B>-oN</B> <B>&lt;logfilename&gt;</B>
(output Normal) - ieraksta skannas rezults lasnai ormort fail.TP
<B>-oX</B> <B>&lt;logfilename&gt;</B> (output XML) - pcija ieraksta saos datus XML
form
<B>-oG</B> <B>&lt;logfilename&gt;</B>
(output grepable) - pcija ieraksta saos datus nortajailienindi
<B>-oA</B> <B>&lt;basefilename&gt;</B>
output All) - liek Nmap logot rezults izmantojot visas logos
metodes (normal, grepable, un XML).
<B>-oS</B> <B>&lt;logfilename&gt;</B>
thIs l0gz th3 r3suLtS of YouR ScanZ iN a <B>s|&lt;ipT</B> <B>kiDd|3</B> f0rM iNto
THe fiL3 U sPecfy 4s an arGuMEnT! U kAn gIv3 the 4rgument ´-´
(wItHOUt qUOteZ) to sh00t output iNT0 stDouT!@!!
<B>--resume</B> <B>&lt;logfilename&gt;</B>
ja k iemesla desat bijis spiests praukt skannu nospietrl C&gt;, j
rat izmantot pciju, ja skannas rezult ierakst izmantojot opcijas
’-oM’ vai ’-oN’. lai atjaunotu skannu no tvietas, kur prauc Vair
neks papildus opcijas lietot nav nepiecie.
<B>--append_output</B>
liek Nmap rakst rezult s t k tajaailkurmantots iepriek.TP <B>-iL</B>
<B>&lt;inputfilename&gt;</B> (input List) - lasadreses no nortaila. Adresfail
r atdal m ar tuk, ar tab, vai ar &lt;CR&gt;&lt;LF&gt; kombinju (katrs hosts
jaunind
<B>-iR</B> (input Random) - lietojot pciju Nmap skangadma izvtas adreses. s
process vilksies tik ilgi, kamj neapturet. opcija ir noder, lai
veiktu Internet statistiku.
<B>-p</B> <B>&lt;port</B> <B>ranges&gt;</B>
(ports) - pcija nor Nmap, ks portus nepiecie skan Piem. opcija
’-p23’ liek tam skanskantikai 23 portu. Ja nors ko l opcijai ’-p
20-30,139,60000-’, Nmap skanportus no 20 l 30 ieskaitot, 139
portu un visus portus, kas liel par 60000. Noklus Nmap skanortus
no 1 l 1024.
Skan t TCP un UDP portus tu vari nor t ’-p
U:53,11,137,T:21-25,139,8080’. Lai skan tev nepiecie nort vis-
maz vienu TCP skannas tipu (piem. -sS, -sF, vai -sT). Ja netiek
norts protokols, tad dotie porti tiek skan visos protokolos.
<B>-F</B> <B>(Fast</B> <B>scan)</B> <B>-</B>
nor skantikai tos portus kas norti servisu failiekts kopr Nmap).
<B>-D</B> <B>&lt;decoy1</B> <B>[,decoy2][,ME],...&gt;</B>
use Decoy hosts). - jemap liek attnjai sisti dom ka tiek skan no
vair em hostiem.Tj ir grnoteikt, no kurienes re tiek skan. ir i
efekt metodlai slu savu IP adresi skant.
Jrat nort savu IP adresi kME’ Tor, kad tiks lietota tava IP
adrese. Piemm, ja tu to ieraksti kesto vai vtk, tad daudzi skan
nas detektori uz attns sists var vispneielogot tavu IP adresi. J
ebilst, ka nor tajiem attnjiem hostiem ir jt piesliem pie ta,
pret gadmrat plogot skanmo sist ar SYN paket J ebilst, ka past
iesp t j noteikt tavu IP adresi, ja tevis nortie attne hosti re
neeksist
Ja tu nor daudzus attns hostus, tas var ievjami palnskannas umu.
iesp var izmantot jebkurkannas veidDavaideri var filtrjaketes, t
j pcija var nedot jums vmos rezults.
<B>-S</B> <B>&lt;IP_Address&gt;</B>
(set Source) - Ja Nmap nesppatstgi noteikt josta ip adresi (viar
to j n, jums ir nepiecie to vinort. Vviens pielietojums opcijai
var bizlikties, ka skanna notiek no citas IP adreses. nadm varat
ieg zult s, ta attn sist dom ka skano tevis nortadreses. i gasm
epiecie lietot opciju ’-S’ kopr ’-e’.
<B>-e</B> <B>&lt;interface&gt;</B>
(interface) - nor Nmap, k interfeiss tiks izmantots lai sa u/s
paketes. Nmap parasti pats nosaka, k interfeiss tiek lietots.
<B>-g</B> <B>&lt;portnumber&gt;</B>
nor porta numuru uz tava datora, kuru Nmap izmatos skannai.
Daudzi pakeiltri vai ugunsmaii DNS paketes (53 ports)un FTP-DATA
(20 ports) t j atjot nodibin savienojumu ar attn aizsarg sist.
Skant UDP portus Nmap no sma izmna 53 portu, pam 20 poru. Skan t
TCP portus - otrk.
<B>--data_length</B> <B>&lt;number&gt;</B>
Parasti Nmap s azi paketes, kuras satur tikai header informju.
opcija atj tpalielintj palnot skannas umu, tasamazinot iesp ka j
kannu k paman
<B>-n</B> nor , lai Nmap nekad nenoteiktu DNS IP adres kuras tas atrod.
opcija var painskannu.
<B>-R</B> nor, lai Nmap vienmnoteiktu atrasto IP adreNS.
<B>-r</B> (randomize off) - Nmap skanisus portus noteiktec katrai skan mai
sisti.
<B>--randomize_hosts</B>
Nor lai Nmap skanttn sist portus neregul. Piem. vienai sisti tas
noskan3 portu otrai sisti noskan65 portu, tad atkal pirmajai
sisti 45 utt. Tj ir iespms skan2048 sists vienlaic.
<B>-M</B> <B>&lt;max</B> <B>sockets&gt;</B>
(Max sockets) - nor maksim soketu skaitu, kas tiks izmantots
paral skant ar TCP connect() metodi. Tj var izvair es no att n
sist nokanas. Var izmantot ar-sS’ opciju, jo SYN paketes jebkura
OS "pacieiegl
<B>LAIKA</B> <B>IESTANA</B>
Parasti Nmap automski nosaka k laika interv tiks ss paketes un
notiks skan na. s opcijas paredz, gan lai palielin skannas umu,
gan lai samazin kas, gan lai paln umu un samazin iesp attns sist
s administrrfiksskannas mnmu.
<B>-T</B> <B>&lt;Paranoid|Sneaky|Polite|Normal|Aggressive|Insane&gt;</B> <B>(Timing</B> <B>options)</B> <B>-</B>
<B>opcija</B> <B>tiek</B> <B>izmantota,</B> <B>lai</B> <B>regulskannas</B> <B>umu.</B>
<B>Paranoid</B> <B>re</B> <B>iek</B> <B>izmantots</B> <B>tad,</B> <B>ja</B> <B>ir</B> <B>liela</B> <B>iespm,</B> <B>ka</B> <B>uz</B> <B>attns</B>
<B>sists</B> <B>ir</B> <B>uzstts</B> <B>IDS.</B> <B>nadmkanna</B> <B>noris</B> <B>i</B> <B>l.</B> <B>Paral</B> <B>skan</B> <B>na</B> <B>netiek</B>
<B>izmantota.</B> <B>Pakete</B> <B>tiek</B> <B>izs</B> <B>kinimums</B> <B>ar</B> <B>5</B> <B>minnterv.</B> <B>Sneaky</B>
re r l Paranoid re Tas saketes ar 15 sekunerv. <B>Polite</B> reiek
izmantots gadmos, kad ir vajadz samazinta noslogot l minimumam.
n e aketes tiek ss ar minim interv 0,4 sekundes. <B>Normal</B> remap
izmanto noklus. neiek nodrots maksim iespmo umu, tajaaik enoslo-
gojot t u un cenes izvaires no kskannas gait.B Aggressive reiek
uzstts 5 minkannas limits katram hostam, un Nmap nekad negaida
ilg par 1,25 sekundi uz atbildi. <B>Insane</B> rer ieteicams tikai
priekti iem tiem, vai arad ja tu vari samierines ar iespmk sk s
noris Tiek uzst ts 75 sekunits katram hostam un tiek gaid tikai
0.3 sekundes uz atbildi.
Katram reir piesaist nummurs. Piem. opcija ’-T0’ apz paranoid re
bet ’-T5’ - Insane
<B>--host_timeout</B> <B>&lt;milliseconds&gt;</B>
Uzst laiku, nort Nmap cik ilgs laiks tiek atvts priekena hosta
pilns noskannas. Noklus parametrs netiek izmantost. Nmap sskan n
ostu ptam, kad pabeidzis skaniepriek.
<B>--max_rtt_timeout</B> <B>&lt;milliseconds&gt;</B>
(maximal round-trip time timeout) - Maksimis laiks, cik ilgi
Nmap gaiduz nos pieprasma atbildi, ptam nosjaunu, vai p raucot
gaidnu. Standartas ir nostts uz 9000 milisekund
<B>--min_rtt_timeout</B> <B>&lt;milliseconds&gt;</B>
Minim is laiks, cik ilgi Nmap gad uz nos pieprasma atbildi.
opcija var painskannas umu, tavar tika pazauds paketes.
<B>--initial_rtt_timeout</B> <B>&lt;milliseconds&gt;</B>
Nor vid laiku, cik ilgi Nmap gaidnos pieprasma atbildi. Parasti
pciju izmanto, kad tiek skans sists kas tiek aizsargs ar ugunsm
Parasti Nmap ielumu nosaka automski ppirmo ps pieprasmu noteik .
Standartas ir 6000 milisekundes
<B>--max_parallelism</B> <B>&lt;number&gt;</B>
Uzst skaitu cik daudz paketes tiks ss paral. Ja parametrs tiek
norts k tad tas noz, ka Nmap nekad neskan vair par vienu portu
reiz
<B>--scan_delay</B> <B>&lt;milliseconds&gt;</B>
Nor minim laiku, cik ilgi Nmap gaidstarp pieprasmu nosnu.
opcija j minim noslogot tu un/vai izvaires no skannas paman nas
uz attns sists.
<B>SKANAMMNORANAS</B> <B>IESPAS</B>
Visu, kas nav opcijas vai to argumenti, Nmap piekdresi vai attns
sists DNS. Viselementkais veids kort skanmo hostu, ir, nor t to
aiz opcij Ja j laties noskan subnet‘u, jums nepiecie nort
parametru ’/&lt;mask&gt;’ pskanmsists DNS vai ip adreses. Subnet‘a
masku var nort s veidos:
Nmap t pa eid t j nor t ip adreses izmantojot sarakstu, vai ariapazonu
katram telementam. Piem. ir vajadznoskan B klases subnetu ar adresi
128.210.*.*. To iespms nort sekojoveidos:
128.210.*.*
128.210.0-255.0-255
128.210.1-50,51-255.1,2,3,4,5-255
128.210.0.0/16
Visas komandas ir vien s. Ja jmantojat *, tad vairmhell‘os nepieciet
atdalar ’ vai apostrofu. Vviens piem: Ja jrt adresi form ’*.*.5.6-7’ ,
tad Nmap noskanvisas ip adreses, kas beidzas ar .5.6 vai .5.7
</PRE>
<H2>PIEMI</H2><PRE>
<B>nmap</B> <B>-v</B> <B>target.example.com</B>
Nor skan visus atvos portus hostam target.example.com. Opcija ’-v’ atj
novt skannas procesu detalizk.
<B>nmap</B> <B>-sS</B> <B>-O</B> <B>target.example.com/24</B>
Visi 255 kompji ar C klases adres no kur viens ir target.example.com
tiks noskan izmantojot SYN skannas metodi. Vtiks noteikta OS kas grie
sistm. Lai izmantotu etodi jums nepiecies root tiess.
<B>nmap</B> <B>-sX</B> <B>-p</B> <B>22,53,110,143,4564</B> <B>198.116.*.1-127</B>
Nmap skanpirmo pusi ar adres(0-127) katro 255 B klases subnet‘iem ar
Xmas skannas metodi ip zon28.210.*.*. jos hostos tiks konstat sshd (22
ports), DNS (53), pop3 (110), imapd (143) un 4564 portu pieejam. V tos
piev t uzman faktam, ka Xmas skannas metodi nevar izmantot sistm, kuras
grie WinOS, CISCO, IRIX, HP/UX un BSDI.
<B>nmap</B> <B>-v</B> <B>--randomize_hosts</B> <B>-p</B> <B>80</B> <B>´*.*.2.3-5´</B>
Nmap meklvisus kompjus ar IP adres kuras beidzas ar .2.3, .2.4 un .2.5.
Ja jums ir root tiess, tad jrpie reizes aroskanportus izmantojot opciju
’-sS’. Jrat atrast daudz interesantas sists skant diapazonu 127-222.*.*
<B>host</B> <B>-l</B> <B>company.com</B> <B>|</B> <B>cut</B> <B>´-d</B> <B>´</B> <B>-f</B> <B>4</B> <B>|</B> <B>./nmap</B> <B>-v</B> <B>-iL</B> <B>-</B>
Atrast eksist hostus dom company.com, nodot Nmap to adreses. komanda
str GNU/Linux OS. Ja izmantojat citu OS jums var bjadz rakstto savk.
</PRE>
<H2>IESPAM KDAS</H2><PRE>
Ja jdmonstatt ks kas Nmap darb, lpaziet par to autoram
</PRE>
<H2>AUTORS</H2><PRE>
Fyodor <I>&lt;fyodor@insecure.org&gt;</I> <I>http://www.insecure.org/nmap/</I>
<I>nmap</I> is (C) 1995-2001 by Insecure.Com LLC
This program is free software; you can redistribute it and/or modify it
under the terms of the GNU General Public License as published by the
Free Software Foundation; Version 2. This guarantees your right to
use, modify, and redistribute Nmap under certain conditions. If this
license is unacceptable to you, Insecure.Org may be willing to sell
alternative licenses (contact fyodor@insecure.org).
Source is provided to this software because we believe users have a
right to know exactly what a program is going to do before they run it.
This also allows you to audit the software for security holes (none
have been found so far).
Source code also allows you to port Nmap to new platforms, fix bugs,
and add new features. You are highly encouraged to send your changes
to fyodor@insecure.org for possible incorporation into the main distri-
bution. By sending these changes to Fyodor or one the insecure.org
development mailing lists, it is assumed that you are offering Fyodor
the unlimited, non-exclusive right to reuse, modify, and relicense the
code. This is important because the inability to relicense code has
caused devastating problems for other Free Software projects (such as
KDE and NASM). Nmap will always be available Open Source. If you wish
to specify special license conditions of your contributions, just say
so when you send them.
This program is distributed in the hope that it will be useful, but
<B>WITHOUT</B> <B>ANY</B> <B>WARRANTY;</B> without even the implied warranty of <B>MER-</B>
<B>CHANTABILITY</B> or <B>FITNESS</B> <B>FOR</B> <B>A</B> <B>PARTICULAR</B> <B>PURPOSE.</B> See the GNU General
Public License for more details (it is in the COPYING file of the <I>nmap</I>
distribution).
It should also be noted that Nmap has been known to crash certain
poorly written applications, TCP/IP stacks, and even operating systems.
<B>Nmap</B> <B>should</B> <B>never</B> <B>be</B> <B>run</B> <B>against</B> <B>mission</B> <B>critical</B> <B>systems</B> unless you
are prepared to suffer downtime. We acknowledge here that Nmap may
crash your systems or networks and we disclaim all liability for any
damage or problems Nmap could cause.
Because of the slight risk of crashes and because a few black hats like
to use Nmap for reconnaissance prior to attacking systems, there are
administrators who become upset and may complain when their system is
scanned. Thus, it is often advisable to request permission before
doing even a light scan of a network.
Nmap should never be run with privileges (eg suid root) for security
reasons.
This product includes software developed by the Apache Software Founda-
tion (http://www.apache.org/). The <I>Libpcap</I> portable packet capture
library is distributed along with nmap. Libpcap was originally copy-
righted by Van Jacobson, Craig Leres and Steven McCanne, all of the
Lawrence Berkeley National Laboratory, University of California, Berke-
ley, CA. It is now maintained by http://www.tcpdump.org .
Latviski manu pulkojis m|sc (misc@inbox.lv) (Var gades daki teksttako
lai dara, ja latviealodav norm datortermini.)
<B>NMAP(1)</B>
</PRE>
<HR>
<ADDRESS>
Man(1) output converted with
<a href="http://www.oac.uci.edu/indiv/ehood/man2html.html">man2html</a>
</ADDRESS>
</BODY>
</HTML>